Neatkarības koncerts „Par mūsu un jūsu brīvību”

Neatkarības koncerts „Par mūsu un jūsu brīvību” Daugavpilī notiek starptautiskās koncerttūres Polija- Lietuva- Latvija-Australija ietvaros. Šī gada tēma ir poļu karavīru dienests zem svešiem karogiem, viņu cīņa par Polijas neatkarību un arī citu tautu brīvību.

2018. gada 20. novembris
Plkst. 18.00

Latviešu kultūras centrs
Rīgas iela 22, Daugavpils

Daugavpils poļu kultūras centrs
Varšavas iela 30, Daugavpils

Ārpus Polijas robēžām dzīvojošajiem poļiem veltītais Neatkarības koncerts„Par mūsu un jūsu brīvību” Daugavpilī, notiek starptautiskās koncerttūres Polija- Lietuva- Latvija- Australija ietvaros. Šī gada tēma ir poļu karavīru dienests zem svešiem karogiem, viņu cīņa par Polijas neatkarību un arī citu tautu brīvību.

Koncerta repertuārs un vēstījums parāda mūsu tautiešu neparasto pagātni – sākot no silēzijas Pjastu dinastijas krusta kariem un beidzot ar Ļeha Zondeka, Polijas un Austrālijas pilsoņa, kurš cīnījās ar padomju armiju Afganistānā kopā ar ģen. Jazēpu Bemu, stāstu. Veltīts Polijai, Austrijai, Ungārijai un Turcijai, Tadeušam Kostjuško un Kazimežam Pulaskim – Polijas un ASV nacionālajiem varoņiem, Indriķim Dombrovskim – poļu leģionu dibinātājam Itālijā. Tiks atsaukti atmiņā tautas varoņi, par kuriem nemāca vēstures stundās.

Parādīsim arī to poļu dramatiskos likteņus, kuri bija spiesti dienēt nīstajās iebrucēju un okupantu militārajās formās, tomēr nekad nepameta savu dzimteni, un daudzi no viņiem vēlāk piedalījās i jauno poļu bruņoto spēku izveidē.

Atsevišķs stāsta pavediens ir poļu un latviešu bralība. Mēs atcerēsimies abu tautu kopību no brīža, kad Latgales teritorija tika pievienota Polijas un Lietuvas ūnijai 16. gadsimtā, līdz pat mūsdienām. Mēs parādīsim pārpoļoto vācu muižnieku neparasto lomu Poļu Inflantijas vesturē. Gadsimtiem ilgi tā bija savienotaar Žečpospolitu un ir devusi daudzas nopelniem bagātas dzimtas,piem. Andersu, Reitānu, Tīzenhauzenu, Grothusu, Denhofu, Korfu, Romeru, Molu, Veizenhofu, Plateru, Manteifeļu un citas. Atgadināsim skatītajiem par Latgales atbrīvošanu no boļševiku rokām, kas kļuva iespējama pateicoties sabiedrotajam poļu-latviešu karaspēkam ģen. Ridza-Smiglija vadībā, un reģiona, ieskaitot Daugavpili atdošanu jaunizveidotajai Latvijas valstij. Mūsu stāstu turpināsim līdz 20. gadsimta 80tajiem gadiem. Šajā daļā minēsim iespaidīgo manifestu “Uzruna Austrumeiropas darba cilvēkiem”, kurš tika pieņemts 1981. gadā Neatkarīgās Pašpārvaldes arodbiedrības “Solidaritāte” kongresa laikā un arī poļu pagrīdes organizācijas 1984. gadā parakstīto Jaltas lūgumu. Šo daļu noslēgsim ar poļu dalību Baltijas Ceļā 1989. gada 23. augustā.

10 gadu darbības laikā, veidojot Neatkarības koncertus, projekta realizetāji ir izstrādājuši savu mūzikas stilu, kuru nosauca par hibrīdu mūziku. Tas savieno oriģinālo, veco himnu un dziesmu skaņas ar mūsdienu aranžējumiem un instrumentāliem skaņdarbiem, izmantojot klasiskās, tutas, elektroniskās, džeza, roka, regeja, blūza, tehno-house mūzikas elementus. Šajos skaņdarbos tiek izmantoti arhīva ieraksti un dabas skaņas.

Neatkarības Koncerta „Par Mūsu un Jūsu Brīvību” repertuārā ir poļu himnu, militāro dziesmu un bardu skaņdarbu aranžējumiem t.sk.: liriskās Jaceka Kačmarska dziesmas „Mūsu klase” interpretācijas (1983. g.), „Enigma” – džeza instrumentālā skaņdarba (2014. g.), skaņdarba „Ļvovas Ūpji” (1943. g.) roka aranžējuma, jeb slavenās Nakts Mednieku 307. divizīja, kas aizstāvēja angļu pilsētu Ekseteru himnas. Turklāt programmā ir arī Gaude Mater Polonia (1254. g.), „Iet karavīrs pa mežu” (14. gs.), „Maršs Polonija” (1863. g.), „Somosieras aiza” (1905. g.), „Kājnieki” (1917. g.), „Karpatijas brigāde” (1941. g.), „No Klaipēdas uz Ščecinu” (1941. g.), „Sarkanās magones” (1944. g.), „Avots” (1978. g.) un instrumentālie skaņdarbi „Ilgošanās” (2010. g.) un „Nadir” (2014. g.). Saskaņā ar ilggadēju Neatkarības koncertu tradīcīju beigās dziedāsim Dombrovska mazurku (1797. g.), jeb Polijas himnu.

Neatkarības koncerta muzikālā direktore un vokāliste ir poļu-kanādiešu dziedātāja Ola Turkeviča (vokāls). Uz skatuves kopā ar viņu muzicēs Tomašs Bacajevskis (vokāls), Marcins Rīge (klavieres), Kšištofs Kovalevskis (ģitāras), Pavels Jabloņskis (akordeons), Marcins Riters (bass, kontrabass), Pjotrs Kšemiņskis (trompete), Karols Domaņskis (bungas), Sergejs Vovkotrubs (I vijole) kopā ar stīgu sekcju: Vojcehs Rots (II vijole), Malvina Kensicka (alts) un Zofija Lodigovska (čells).

Skaņu inženieris: Kamils Bobrukevičs
Muzikālais direktors: Ola Turkeviča
Teicējs: Robert Czebotar
Scenārijs, režija un producēšāna: Jaceks „Vejskis” Gurskis

Finansēts no Kultūras Ministrijas ilggadējas programmas NEATKARĪGA ietvaros, paredzēta 2017.g. – 2021.g., Ādama Mickeviča Institūta finansējuma programmas „Kultūras tilti” ietvaros.